KIC trenere Sandra Liepa apkopo biežākos iemeslus, kāpēc vadītāji tīri cilvēciski nedeleģē darbus un uzdevumus citiem. Šis ir viens no lielākajiem vadītāju izdegšanas, laika trūkuma un neefektivitātes iemesliem.
Kas ir galvenie iemesli darbu nedeleģēšanai:
📌 Bailes par savu reputāciju. Tu esi perfekcionists, kas perfekti pārzina savu darbu un, atdodot darbu citam, tomēr māc sajūta, ka spēj to veikt daudzreiz labāk;
📌 Varu labāk. Tev sevis ir žēl, jo vēlies aizsargāt savus panākumus un savas intereses. Ja darbinieks pielaidīs kļūdas vai neveiks šo darbu tikpat perfekti kā tu, tad cietīs tava perfektā darba izpildītāja reputācija, zaudēsi iespēju karjeras izaugsmei vai neiegūsi bonusu;
📌 Ātrāk un vieglāk izdarīt pašam. Kā ilgstoši skaidrot un apmācīt šo darbu veikt citiem, ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vadītāji nedeleģē. Šādā situācijā darbinieki paliek arvien vairāk atkarīgi no tava veikuma un arvien mazāk spēj strādāt darbu patstāvīgi. Ar laiku tas veicina darbinieku nevelēšanos iesaistīties procesos, iniciatīvas un motivācijas trūkumu;
📌 Darbs dod gandarījumu, patīk darīt. Tu tik ļoti mīli savu darbu, tas tev dod milzīgu gandarījumu un tu nemaz nevēlies no tā kaut uz laiku šķirties un to kādam atdot. Tu vēlies kaut tev būtu pietiekoši laika visu paveikt pašam. Vadītāji, kuri šādi jūtas un negūst gandarījumu, redzot, kā viņa darbinieki gūst panākumus un ir laimīgi, darot darbu, viņi dažreiz kļūst par frīlanceriem un veiksmīgi veic individuālos pasūtījumus;
📌 Neērti uzdot uzdevumus, noteikt termiņus un prasīt rezultātus. Tu esi jauns vadītājs un nejūties komfortabli, uzdodot darbu citiem. Iepriekš tavi padotie ir bijuši darba kolēģi un tagad tev ir neērti no viņiem prasīt rezultātu;
📌 Pārliecība, ka darbinieki ir pārslogoti un strādā pārāk daudz. Tu esi pārliecināts, ka tavi darbinieki ir pārslogoti un strādā pārāk daudz, kas noved pie pastāvīgiem laika grafika kavējumiem un izpildes termiņu neievērošanu;
📌 Nespēja priecāties par citu rezultātiem. Lai gūtu panākumus deleģējot, jāiemācās ne tikai atdot darbu, bet arī priecāties par to, ka kāds to uzņemas;
📌 Nespēja pieaugt līdz nākamajam vadības līmenim. Ja spēj nodot savu darbu kādam citam, tas nozīmē, ka esi izaudzis līdz nākamajam vadības līmenim. Protams, pirms tam jāizvērtē, kurus darbus var un nevar deleģēt. Darbu, kas prasa papildus zināšanu ieguvi, labāk nodot savam darbiniekam. Viņam būtu nepieciešams apgūt jaunas prasmes un zināšanas, un vadītājs iegūs kvalificētu speciālistu.
Ar ko sākt?
📌 Deleģē mazsvarīgus darbus un tos, kuriem ir ilgs izpildes termiņš. Tas veicinās darbinieku lojalitāti.
📌 Nekad neuzgrūd citiem pēdējā brīža darbus. Ja esi sagaidījis izpildes termiņa beigas, būs vien jātiek galā pašam, citādi darbinieki tiks pakļauti “laika spiedienam”.
📌 Nevajadzētu deleģēt arī stratēģiskos darbus – tiem tomēr jāpaliek uzņēmuma vai nodaļas vadītāja pārziņā. Pareiza darbu deleģēšana sniedz ne tikai vairāk brīva laika, ko pavadīt sev tīkamā veidā, bet arī palīdz iegūt lojālus un motivētus darbiniekus, saliedētu kolektīvu un radošu darba vidi. Deleģēšana ir viena no panākumu atslēgām!
Treniņi, kas palīdzējuši citiem vadītājiem sākt deleģēt:
Iespējams pieteikt vadītāju supervīzijas vai konsultācijas, lai risinātu psiholoģiskos aspektus darbu deleģēšanas un savstarpējās mijiedarbības kontekstā, vairāk informācijas par Sandru Liepu, spiežot uz attēla:
